Ortlers: Ortles/Ortler
3905m, Tiroles un Dienvidtiroles augstākā virsotne, tādēļ saukta par Ķēniņu Ortleru, atrodas Ortles-Cevedales kalnu masīvā Stelvio nacionālajā parkā (Ortlera Alpi), Val Venostas (Vinschgau) ielejas DA galā, starp Livinjo un Brentas grupu. Itālija, Dienvidirole. Normalweg(III+) pa ziemeļu kori no Suldenas
Uzkāpšanas datumi : 16.-17. augusts, viss brauciens 9.-19. augusts
Uzkāpšanas ideja: Ļoti skaista virsotne ar pieklājīgu augstumu un sasniedzama pa kombinētu vidējas grūtības maršrutu, Latvijas kāpējiem, šķiet, vēl mazpazīstama, bet ieteicama. Suldenā Mesnera Ledāju muzejs, šajā rajonā patreiz mājo Mesners, dažreiz viņu izdodas sastapt uz takas. Loģisks noslēgums Dolomītu augstākās grūtības ferratu maršrutiem un Dolomītu karalienes Marmoladas(3343m) apmeklējumam.
Pirmo reizi sasniedzis Jozef Pichler no Trafoi puses 1804. gadā. Citas ievērojamas un skaistas virsotnes šajā grupā ir Cevedale 3769m un Gran Zebru(Konigspitze)3859m . Savulaik bijis Austrijas augstākās virsotnes godā (līdz 1. pasaules kara beigām, tagad tas ir Grossglokners, 3798m), tāpat pazaudējis arī Austrumalpu augstākā virsotnes statusu pēc robežu pārbīdes 2.pasaules kara beigās, tagad tā ir ir Piz Bernina ar 4049 m, bet vienalga, tuvējā ~50km apkārtnē tas majestātiski slejas pāri visam ar savu balto sniega-ledus cepuri.
Dalībnieki: Baiba Zvirbule
Ilona Purmale
Jānis Busenbergs
Apraksts: Vienkāršākie uzkāpšanas maršruti – Normalweg(3+, mūsu maršruts) pa ziemeļu kori no Suldenas (arī Trafoi) puses caur Tabarettahutte un Julius Payer hutte – tā ir visaugstāk esošā civilizētā naktsmītne uz kalna(kopš 1875.g., 3029m), Hintergrat (AD,4+) DA kore – tehniski sarežģītāks, bet interesantāks maršruts, noejai parasti lieto Normalweg, kā arī Meranerweg maršruts no Trafoi no R puses.
Sarežģītāk – ledus kāpējiem – Z siena(D+), 50-70 º , 1200m, piemēram: http://www.summitpost.org/trip-report/518073/The-Ortler-via-North-Wall.html
Kāpšanas apraksts:
Mostamies ap 5 un pēc stundas izejam, sekojot priekšgājēju grupiņām. Sākums gar kori pa nobiru taku. Pa labo pusi traversējam pirmo virsotnīti (Tabarettaspitze). Tālākais maršruts rādās visai izrobota kore. Nobiru nogāzē ar dažām klintīm taka sāk dalīties, pieturamies augšējai takai, kura pa vieglām klintīm uzved atpakaļ korē. Aiz pirmās sedlienes kāpiens turpinās pa kores Suldenas pusi. Uzmanīgi sekojot marķējumam, taka pār mazu virsotnīti izved uz leju sedlienē, aiz kuras sākas stāvs, ar ķēdēm aprīkots ~ 70 m posms (Tschirfeck). Tā augšā improvizēts koka krusts ar metāla šķērsstieni. Aiz neizteiktas nākamās sedlienes pirmais nosacīti atslēgas posms (shēmā apzīmēts ar 3+), sākumā nedaudz gar klinti nolaižas uz leju, tad atpakaļ tieši uz kores, kur tikai viens garāks vertikāls solis, tiesa, lejā brīvi redzama Suldena… Pirms šī pacēluma āķis atsaitei, augšpus klintiņas 2 nolaišanās gredzeni, bet pēc metriem 10 arī pāris garākas dzelzs tapas. Šo posmu izejam 3nieka sasaitē. Šeit maršruta klinšu daļa pamatā beidzas, tālāk otrais traverss pa labi, taka ved pa nobirām, bet pavasarī, rudenī varētu būt sniega nogāze. Tās sākumā vai pie stūra ērti uzlikt dzelkšņus, tālāk ap klinšu stūri un taisni augšā pa firna/ledus nogāzi (Bärenloch), apejot dažas plaisas (līdz 40 º ). Pieejam klintij (10-20m), uz kuras atrodas Lombardi Biwak, to var apiet pa labi gar klinšu malu pa firnu, ledu, līdz iznākam uz plašas, lēzenas sniega kores virs būdas. No bivaka līdz virsotnei tīrs kāpiens pa ledāju.
Kāpjam sasaitē sākumā pa serpentīna taku (stāvums līdz 40º ), nogāzes vidū plata plaisa, to pārejam pa sniega tiltiņu. Tālāk jau kāpiens kļūst lēzenāks, pa labo pusi jāapiet sniega – ledus priekšvirsotnes pumpa. Pēdējais pacēlums uz neliela augšējā plato, kura pretējā malā pa firna kori sasniedzam virsotnes krustu klintiņās. Virsotni sasniedzam 10:40.
Atpakaļceļš turpat, izņemot no Lombardi Biwak klints nolaišanās pa virvi, kur takas turpinājumā ~20m vertikāls posms, bet tur sastrēgums. Meklējot pa kreisi ledāja virzienā, tiek atrasts vēl 1 stabils atbalsta punkts ar cilpām un karabīni, no kura līdz uzkāpšanas takai uz ledāja tikai ~15m, kur arī nolaižamies. Vēl viena nolaišanās(~10m) pa virvi pirmās atslēgas vietas rajonā, tālāk jau ferrata un nobiru takas līdz Payerhutte, kur pie āra galdiņiem sastopam vai visas augšā satiktās kāpēju grupiņas, visi tādi priecīgi, apmierināti, apmainās ar informāciju par pieredzēto. Maršrutā pavadītas apmēram 8 stundas
Maršruta shēma, apraksts: http://www.bergsteigen.at/de/touren.aspx?ID=1871
Saite uz foto albumu : FOTOALBUMS
